Tā man reiz kāds teica, bet varbūt pati sev tā teicu

Tas nav nekas, ja dažreiz jūties nomākts. Tas nav nekas, ja jūties nenovērtēts, viegli ievainojams vai gatavs padoties. Tas nav nekas, ja esi nogājis no sava ceļa un vairs nespēj atrast iestaigāto taku atpakaļ. Varbūt nemaz nevajag tikt atpakaļ. Varbūt jāsāk no jauna.

Mēs visi esam cilvēki. Mums visiem ir savas augšas un savas lejas, un mums jāpiedod sev, ja lejās jūtamies vientuļāki kā jebkad. Mēs mēdzam kļūdīties, pateikt kādu nepārdomātu vārd, un kādu tādā veidā sāpināt. Bet mēs esam tikai cilvēki.

Ir normāli meklēt sevi un neatrast. Neuztraucies. Kaut kad tas arī pāries. Kaut kad tu attapsies tur, kur tikai biji sapņojis nokļūt. Neviens veiksmīgs cilvēks nav nokļuvis tur, kur ir tagad, laimīgas sagadīšanās dēļ. Labi, piedod, ir daži tādi laimes krekliņā dzimušie, bet tie neesam mēs. Mēs esam tie, kas tiks cauri melnajam posmam, tie, kuri izcīnīs savu vietu un tie, par kuru darbiem runās vēl ilgi pēc tam. Galvenais, nenokar galvu.

Tu tiksi cauri.