Visums vai klusums, es nezinu.

Vai mēs vēl protam izbaudīt klusumu? Maigo, saudzīgo klusumu, kas mūs garīgi atjauno. Kas palīdz domāt skaidrāk un saprast labāk. 

Man šķiet, ka sabiedrība jau ir pieradusi pie trokšņa, pie burzmas, es pati, protams, arī, ka vairs nespēj pa īstam izbaudīt šo mieru. Mēs vēlamies apkārt cilvēkus, dārgas izklaides un skaļu mūziku, lai justos labāk. Mēs kliedzam un spiedzam, kad priecājamies. Tās pašas dusmas izrādam paceļot balsi. Mēs nesaprotam, ka klusums ir daudz spēcīgāks.

Jo tikai klusumā mēs pamanam paši sevi, savu būtību. Mūsu maņas saasinās. Mēs varam dzirdēt sienāžu sanēšanu, vēja svaigo elpu un pasaules sirdspukstus. Mēs spējam domāt skaidri, saprast lietu būtību, atrast labo un slikto.

 Klusums dziedē, bet daudzi šīs zāles ir aizlaiduši vējā, jo vairs neprot klusumā. Tas ir saprotami,  bet dažreiz nevajag aizmirst, cik labi tomēr ir apsēsties ar kafijas tasi pļavas vidū, lai sakļautos ar pasauli un klusumu

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s