Apmaldīties trīs priedēs

Saka, ka, lai atrastu savu dvēseļu radinieku, sākumā ir jāatrod pašam sevi. Jāizdibina, kas mēs esam, ko mēs gribam, jāsaprot un jāatšifrē zemapziņa un intuīcijas slēptākie signāli.Manuprāt, tas ir dzīves lielākais un grūtākais izaicinājums – saprast pašam sevi. Bet tas ir svarīgi, jo kas gan mēs esam, ja nepazīstam sevi?

Mēs klīstam pa pasauli, apmaldījušies un nobijušies, bieži vien bradājam pa citu cilvēku atrastajām dvēselēm, nejūtīgi un auksti, tikai tāpēc vien, ka paši nezinām, kā tas ir – atrast sevi. Bieži nesaprotamu iemeslu dēļ sāpinām tos, kuri mūsos ir saskatījuši savu pazudušo pusi. 

Tas nav labs attaisnojums, bet tas ir pietiekams, lai mēģinātu saprast. Mēģinātu saprast, kā tas ir – maldīties un sevi neatrast. Meklēt, meklēt un vēlreiz meklēt. Nezaudēt ticību sev, pat tad, kad tā jau ir pazudusi. Lai spētu pa īstam mīlēt, ir jāsāk ar sevi. Ar mīlestību pret sevi. Ko gan var izdarīt cilvēks, kurš ir pazudis un nespēj atrast ceļu atpakaļ?
“In my dark times, baby this is all I could be, only my mother could love me for me”