Par aktieriem un personībām

Aktieris Zigurds Neimanis ir teicis,„ja cilvēkam, kurš pats nav aktieris, jautātu, kas tad īsti ir aktieris, viņš teiktu, ka tas ir tāds ļoti atvērts un brīvs cilvēks”, kas lielākoties arī ir taisnība, tomēr viedokļi ir dažādi.

Man kā 1/3 aktrises arī ir savs viedoklis. Manuprāt, uz pasaules ir divu veidu aktieri. Vieni, kas mīl to, ko viņi dara un otri, tie sarežģītie aktieri.

Pirmie aktieri ir interesanti ļaudis. Tie ir cilvēki, kas jau bērnībā ar māsām un brāļiem vai paši ar sevi spēlēja „lielveikalos” vai „mājās.” Cilvēki, kas jau kopš bērnības ir iemīļojuši iejusties citu cilvēku tēlos, kas mīl citus smīdināt ar savām pārvērtībām un nokaitināt ar teatrālajiem izlēcieniem. Protams, pati aktiera būtība ir par iejušanos citu tēlos, bet runa jau ir par to, vai viņi to dara tāpēc, ka viņiem tas patīk, vai tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā no sevis aizbēgt.

Un šeit mēs esam pietuvojušies sarežģītajiem aktieriem. Kā gan vēl lai cilvēks aizbēg no sevis, ja nav kur iet? Kā lai aizbēg no tā, kas tu esi, ja mainīties nav iespējams?

Tieši tā. Ar lomu spēlēm.

Sarežģīto aktieru uz zemes nav nemaz tik daudz, cik man ir nācies sastapt. Šie cilvēki prot prasmīgi slēpties, tieši tāpēc jau viņi ir aktieri. Sarežģītie aktieri ir cilvēki, kas nav atraduši izeju, lai aizbēgtu no tā, kas viņi ir patiesībā, tāpēc viņi mieru rod citu tēlos. Ir taču pavisam vienkārši uzkāpt uz skatuves un spēlēt laimīgu cilvēku, analizēt laimīga cilvēka raksturu un izlikties, ka tad, kad būs jākāpj nost no skatuves, viss turpināsies, dzīve būs lieliska.

Bet tā nav. Tieši tāpēc šie cilvēki ir atraduši sevi tur, kur viņi ir. Un tas nav tāpēc, ka viņi mīlētu teātri vai tāpēc, ka viņiem tas padotos. Tas ir tāpēc, ka citur viņi nespēj aiziet. Skatuve ir vienīgā vieta, kur viņiem ir dota iespēja nedomāt par to, kāds viņš ir patiesībā.

Ir cilvēki un tad ir aktieri, kas ar savām aktierspēlēm, garastāvokļu maiņām, jocīgo redzējumu un uzvedību ir tik sarežģīti, ka nezinu, vai viņus var skaitīt pie cilvēkiem.

Protams, tas ir tikai mans redzējums, jo cik cilvēku, tik viedokļu, bet kaut kāda iemesla pēc, es ticu tam, ko es saku.

Advertisements