wonderland

Bija brīdis, kad man likās, ka nekas nekad vairs nebūs labi. Tas bija brīdis, kad man likās, ka manai dzīvei vairs nav jēgas. Ka nekam vairs nav nozīmes. Tas bija brīdis, kad es jutos tik vientuļa, tik pamesta plašajā pasaulē.

Viena pati.

Bez palīdzības.

Sajūta bija kā kliegt tukšā telpā, zinot, ka mani nedzirdēs. Kaut tas bija pavisam nesen, un vēl ar vien mani mazliet grauž, es uzsveru vārdu BIJA. Pēc vistumšākajām dienām nāk gaišās. Un tagad es viņas jūtu. Es jūtu atgriežamies sārtumu vaigos, jūtu asinis ieplūstam vēnās. Jūtu ātro sirds dauzīšanos. Dzirdu sirdspukstus. Redzu visu krāsainu. Nekad nebiju domājusi, ka tas atkal notiks tik ātri. Bet laikam tā jābūt. Kaut kur sirds dziļumos, es atkal jūtu, ka viss būs labi. Nāks jauni pārbaudījumi un problēmas, bet tas viss reiz beigsies. Nekas nav mūžīgs. Arī mana laime, bet vismaz šobrīd es par to neuztraukšos. 

 

13.02.12.

 

Image

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s