disconnected

Atmiņu virpulis. Emociju kāpinājums. Pazīstamas sejas..

Viņa nolieca galvu un iekšēji iekliedzās. Cik daudz notikumi bija notikuši pāris nedēļās. Viņai noreiba galva. No virsotnes atkal lejup, no lejas atkal augšā. Mežonīgie amerikāņu kalniņi jeb dzīve, kas nesaudzēja ne emocijas, ne jūtas. Vai tas tiešām notika ar viņu? Asaras izlauzās, un viņā kaut kas pārtrūka. Iestājās tumsa, kuras bezgalīgais aukstums un nemiers viņu mocīja. Ar visiem spēkiem atvērusi acis, viņa paskatījās debesīs, kas bija tik pat drūmas kā viņa. Cik ilgi viņai vēl būs jābūt šo notikumu krustcelēs? Cik ilgi viņai vēl būs jācieš, lai pasaudzētu citus?
Kā no malas skatoties, viņa ieraudzīja savu noskumušo stāvu. Vai tā tiešām bija viņa? Laikam tā meitene, kas vienmēr staroja, bija pazudusi. Dzirkstele bija nodzisusi. Viņa tikai uzklāja mākslīgo smaidu un turpināja ierasto. Kā vienmēr.

27.10.12.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s